3 Comments

  1. Liels paldies par prezentāciju, tā bija tiešām izcila. Tā kā zālē lielākā daļa apmeklētāju bija no valsts iestādēm, teikšu godīgi – man radās ‘neliels’ satraukums brīdī, kad ieraudzīju slaidu, kurā komunikācijas mērķis ‘informēšana’ bija izsvītrots. Es domāju, ka informēšana noteikti NAV jāizslēdz, bet drīzāk tā tagad ir daļa no stāsta. Iespējams, šeit mēs abi skatāmies dažādi uz stāstu un informēšanu. Es runāju par stāstu, kam ir saturs, nevis stāstu, kas tikai izklaidē. Un es runāju par informēšanu nevis ‘mums ir jauna desa, tā ir labākā desa, pērciet mūsu desu’ līmenī, bet stāsta stāstīšanas kontekstā. Gan uzņēmumiem, gan valsts iestādēm, gan sabiedriskām organizācijām ir jāstāsta stāsts un jāinformē par to, ko cilvēks grib zināt, nevis par sevi un saviem produktiem. Jo, protams, Google var atrast visu, tomēr tur ir ļoti daudz Junk. Un tu jau arī raksti blogu, lai informētu, vai ne? Un domāju, ka tas veido pozitīvu BBDO tēlu, parāda jūsu ekspertīzi un zināšanas komunikācijas jomā. Īsāk runājot – man šķiet, kas stāsts un informēšana iet kopā un centrā ir nevis informēšana par sevi, bet informēšana par jomu tādā līmenī, kas ir interesanti patērētājam.

  2. Paldies! Par “informēšanu” piegāju ļoti saudzīgi, pāris tiešākos slaidus izlēmu nerādīt. Bet par visām “Mūsu informatīvajām kampaņām” man ir visai radikāls viedoklis un par to, kā to pavisam atšķirīgi dara igauņi un islandieši jau rakstīju blogā pirms pāris nedēļām (http://zz.typepad.com/lv/2012/02/informativas_kampanas_politiska_komunikacja_lv.html). Valsts iestādēm REKLĀMĀ un komunikācijā nav jāinformē, informācija ir jāpadara pieejama un ar komunikāciju instrumentiem jārada interese to meklēt 🙂

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *